Eiropas Savienība pašlaik veic ūdeņu politikas restrukturizāciju, kas iekļauta topošajā Ūdeņu struktūrdirektīvā. Jaunā politika izstrādāta, balstoties uz secinājumiem, kas gūti no Eiropas valstu reālās pieredzes vairāk kā divdesmit gadu periodā. Tās galvenie mērķi ir:

·        veidot ūdeņu apsaimniekošanas sistēmu uz upju sateces baseinu bāzes, atšķirībā no esošās sistēmas, kas galvenokārt ir organizēta pēc administratīvā iedalījuma principa;

·        iekļaut vienotā aizsardzības struktūrā virszemes, pazemes un jūras piekrastes ūdeņus;

·        noteikt  ūdeņu kvalitātes mērķus un termiņus to sasniegšanai;

·        izstrādāt upju baseinu apsaimniekošanas plānus un rīcības programmas noteikto kvalitātes mērķu sasniegšanai katram sateces baseinam;

·        panākt, lai cenas par ūdens lietošanu un notekūdeņu attīrīšanu atbilstu patiesajām izmaksām;

·        paplašināt iedzīvotāju un dažādu interešu grupu un nevalstisko organizāciju iesaistīšanu ūdeņu apsaimniekošanā un aizsardzībā.

 

Lai ieviestu jauno ūdeņu politiku, ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas gan ūdeņu likumdošanas, gan pārvaldes sistēmās. Latvijai kā Eiropas Savienības kandidātvalstij savlaicīgi ir jābūt gatavai šo uzdevumu veikšanai un “Daugavas baseina projekts” ir viens no soļiem šajā ceļā.
 

Lapu veidoja ( Made by )  Toms Sivecs